EDI (elektrodejonizācijas) iekārtu attīstības vēsture sākās ar koncepciju, kas tika ierosināta 1950. gados, un komerciāla pielietošana tika panākta 1987. gadā. Pēc tam tā strauji izplatījās visā pasaulē, kļūstot par galveno tehnoloģiju īpaši tīra ūdens sagatavošanai.
Konceptuālā parādīšanās (1950.–1980. gadi): Elektrodejonizācijas (EDI) tehnoloģijas teorētisko pamatu jau pagājušā gadsimta 50. gados ierosināja amerikāņu pētnieki, apvienojot elektrodialīzes un jonu apmaiņas principus, lai panāktu nepārtrauktu atsāļošanas procesu bez ķīmiskās reģenerācijas.
Komerciālais izrāviens (1987): 1987. gadā Millipore Corporation Amerikas Savienotajās Valstīs veiksmīgi laida klajā pirmo komerciālo EDI ierīci Ionpure CDI™, iezīmējot šīs tehnoloģijas oficiālu ienākšanu praktiskā pielietojuma stadijā un aizsākot jaunu rūpnieciskā lietojuma ēru.
EDI (Electrodeionization) ir membrānas separācijas atsāļošanas process, kas organiski apvieno elektrodialīzi un jonu apmaiņu; tā ir augsto-tehnoloģiju, zaļa un videi draudzīga tehnoloģija. Starptautiski pašlaik darbojas vairāk nekā 3000 EDI (elektrodejonizācijas) iekārtu ar kopējo jaudu, kas pārsniedz 30 000 m³/h.
Pēdējo divu desmitgažu laikā EDI tehnoloģija ir piedzīvojusi strauju attīstību, plaši izplatot pielietojumu ne tikai īpaši tīra ūdens projektos elektronikas un farmācijas nozarē, bet arī pakāpeniski aizstājot tradicionālās jauktās{0}slāņa atsāļošanas sistēmas ķīmisko termoelektrostaciju demineralizācijas projektos, atspoguļojot zaļo un videi draudzīgo tehnoloģisko jauninājumu.
Paredzams, ka nākotnē EDI tehnoloģija sasniegs sasniegumus izmaksu samazināšanā, uzlabos barības ūdens pielāgošanās spējas, risinās membrānas piesārņojuma problēmas un integrēsies ar citām tehnoloģijām.
